Rudens mēslojums: kāpēc rudenī bez slāpekļa

Rudenī augam vajag kāliju un fosforu, nevis slāpekli. Kālijs palīdz dzinumiem un pumpuriem sagatavoties ziemai, fosfors atbalsta saknes un nākamā gada ziedpumpurus, bet slāpeklis siltā rudenī var izraisīt jaunu augšanu, kas vairs nepaspēj pārkoksnēties. Igaunijā rudens mēslojumu dod no augusta vidus līdz septembra beigām, un oktobra pirmā puse ir pēdējais laiks, kad no tā vēl ir labums.

Kāpēc rudenī bez slāpekļa

Slāpeklis ir dzinumu un lapu augšanas degviela. Dots vasaras beigās vai siltā rudenī, tas pamodina pumpurus un dod mīkstu pieaugumu. Šādi dzinumi nepaspēj pārkoksnēties un ziemā apsalst pirmie.

Godīgi sakot: izmēģinājumi ar kokiem un krūmiem rāda, ka pēc augšanas beigām dots slāpeklis pats par sevi ziemcietību gandrīz nesamazina. Tomēr rudenī no tā nav nekāda labuma, bet riski gan ir:

• Silts rudens. Kamēr ir silts, slāpeklis var izraisīt otru augšanas vilni, un vēlie dzinumi aiziet ziemā nesagatavojušies
• Zāliens. Ar slāpekli barots zāliens kļūst sulīgs un zem sniega vieglāk saslimst ar sniega pelējumu. Britu dārzkopības biedrība RHS tieši iesaka vasaras beigās un rudenī zālienam nedot daudz slāpekļa, bet lietot rudens zāliena mēslojumu
• Izskalošanās. Igaunijā veģetācijas periods beidzas vidēji oktobra beigās. Slāpekli, ko augs vairs neuzņem, aizskalo rudens lietus un sniega kušanas ūdeņi

Tāpēc rudens mēslojumā slāpekļa nav vispār vai tā ir 3–5 %. Plantena MAX 3-8-20 satur 3 % amonija slāpekļa – jaunas augšanas izraisīšanai ar to ir par maz.

Kālijs un fosfors: ko tie dara rudenī

Kālijs ir rudens mēslojuma galvenais barības elements. Tas regulē šūnu ūdens režīmu un palīdz nobriest dzinumiem, koksnei un pumpuriem. Ja trūkst kālija, augs pārziemo manāmi sliktāk, un izmēģinājumos kālija mēslojums biežāk ir palīdzējis nekā nav. Taču vairāk par normu nenozīmē labāk: ja augsnē kālija pietiek, papildu deva ziemcietību nepalielina, bet traucē magnija uzņemšanu.

Fosfors vajadzīgs saknēm un nākamā gada ziedpumpuriem. Augsnē tas gandrīz nepārvietojas: izkaisīts uz virsmas, tas paliek augšējā centimetrā. Tāpēc rudens mēslojumu iestrādā augsnē ar seklu irdināšanu, bet stādīšanas bedrē to liek, sajaucot ar augsni.

Kā nolasīt formulu uz iepakojuma un pārrēķināt to gramos, lasiet rakstā „NPK uz mēslojuma maisa: ko nozīmē trīs skaitļi”.

Laiks Igaunijā: oktobris ir pēdējais mēnesis

Labākais laiks ir no augusta vidus līdz septembra beigām: dzinumi vairs neaug, bet saknes vēl strādā pilnā sparā. Oktobra pirmajā pusē mēslošanai vēl ir jēga, ja rudens ir silts un augsne nav atdzisusi. Atskaites punkts ir veģetācijas perioda beigas: Igaunijā diennakts vidējā temperatūra noturīgi noslīd zem +5 °C vidēji ap 28. oktobri. Pēc tam saknes strādā arvien lēnāk, mēslojums līdz pavasarim paliek augsnē, un daļa no tā izskalojas.

Vienkāršs īkšķa likums: ja dienā vēl ir ap +10 °C, kokiem ir lapas un augsne no rītiem nesasalst, nav par vēlu. Ja lapas nobirušas un zeme sasalst, aizveriet maisu, nolieciet to sausā vietā un atlieciet mēslošanu uz pavasari.

Cik daudz dot: normas pa augiem

Tālāk dotās normas attiecas uz Baltic Agro rudens dārza mēslojumu, kurā slāpekļa nav. Ja Plantena MAX 3-8-20 norma atšķiras, tā norādīta atsevišķi. Citam mēslojumam vadieties pēc iepakojuma.

• Zāliens: 4 kg uz 150 m² jeb aptuveni 27 g/m²; Plantena MAX – 50–70 g/m². Izkaisiet divos virzienos, gareniski un šķērsām: nevienmērīgi mēslots zāliens paliek plankumains
• Augļu koki: 80 g/m² apdobē, pa visu laukumu zem vainaga, nevis kaudzē pie stumbra. Ja zem liela koka ir zāliens, ar lauzni izveidojiet 20–30 cm dziļas bedrītes un iebēriet mēslojumu tajās
• Jāņogas un ērkšķogas: 80–125 g uz krūmu jeb 40–50 g/m²
• Avenes un zemenes: aptuveni 40 g/m² (4 kg uz 100 m²)
• Rozes: 50–60 g/m². Mēslošanu ar slāpekli beidz jūlijā, fosforu un kāliju dod līdz septembra beigām, siltā rudenī arī oktobra sākumā
• Skujkoki un akmensdārza augi: 40 g/m²
• Rododendri: 50–60 g/m²; Plantena MAX – 30–50 g/m²
• Dekoratīvie krūmi un dzīvžogi: 50–70 g/m²; Plantena MAX – 40 g/m²
• Ziemcietes: 30–50 g/m²
• Puķu sīpoli stādīšanas laikā: kā ziemcietēm, mēslojumu sajauc ar augsni zem sīpoliem

Aprēķinam: 1 kg pietiek aptuveni 12 m² zem augļu kokiem vai 37 m² zāliena, bet 4 kg – 150 m² zāliena.

Kā mēslot

• Uz mitras augsnes. Granulām jāizšķīst, citādi barības vielas līdz saknēm nenonāk. Visērtāk mēslot pirms lietus; ja lietus nenāk, aplejiet
• Iestrādājiet augsnē. Zem krūmiem un kokiem iestrādājiet granulas 3–5 cm dziļumā, zālienā vienkārši aplejiet
• Aplejiet skujkokus pirms sala. Skujas ziemā visbiežāk brūnē sausas rudens augsnes, ziemas saules un vēja dēļ, kad zeme ir sasalusi. Sausā rudenī laistiet skujkokus, kamēr zeme nav sasalusi

Ko nedarīt

• Neuzticieties vārdam „rudens” bez formulas: pārdošanā ir arī „rudens mēslojumi” ar formulu 15-15-15 – tas ir universāls maisījums ar augstu slāpekļa saturu. Rudenī pirmajam skaitlim jābūt 0–5
• Neizlietojiet rudenī pavasara mēslojuma, urīnvielas vai salpetra atlikumus un nelieciet augsnē svaigus kūtsmēslus
• Nekaisiet mēslojumu uz sasalušas zemes vai sniega – to aizskalos sniega kušanas ūdeņi
• Nedodiet vairāk par normu „drošības pēc”: kālija pārpalikums traucē magnija uzņemšanu
• Nedodiet kālija hlorīdu jāņogām, ērkšķogām, avenēm, zemenēm, krūmmellenēm un skujkokiem: tie slikti panes hloru, tiem piemērots kālijs sulfāta veidā
• Nekaisiet pelnus zem krūmmellenēm, rododendriem, virsājiem un skujkokiem: tie paaugstina augsnes pH
• Neapvienojiet rudens mēslošanu ar spēcīgu apgriešanu: arī apgriešana vājina gatavošanos ziemai, kokus apgriež ziemas beigās vai agrā pavasarī

Biežāk uzdotie jautājumi

Jau ir oktobris – vai rudens mēslojumu dot ir par vēlu?

Oktobra pirmajā pusē vēl ne, ja dienā ir ap +10 °C un zeme no rītiem nesasalst. No oktobra beigām labuma maz: veģetācijas periods beidzas, un mēslojums līdz pavasarim paliek augsnē vai izskalojas.

Vai dārzs rudenī noteikti jāmēslo?

Nē. Veseli koki un krūmi auglīgā augsnē iztiek arī bez rudens mēslojuma. Tas vajadzīgs nabadzīgās un smilšainās augsnēs, zālienam, ogulājiem pēc ražas novākšanas un augiem, kas vasarā auga vāji.

Ar ko rudens dārza mēslojums atšķiras no Plantena MAX 3-8-20?

Baltic Agro rudens dārza mēslojums nesatur slāpekli vispār, tikai fosforu un kāliju. Plantena MAX satur 3 % amonija slāpekļa, kā arī sēru, kalciju, magniju un boru; slāpekļa ir tik maz, ka tas augšanu neizraisa. Normas tiem ir līdzīgas.

Vai ar vienu mēslojumu var mēslot visu dārzu?

Jā, mainās tikai norma: no 30 g/m² ziemcietēm līdz 80 g/m² augļu kokiem. Izņēmums ir krūmmellenes: tām vajadzīga skāba augsne un savs mēslošanas plāns, pelni un kaļķis tām neder.

No mūsu kataloga

Visus rudens maisījumus atradīsiet sadaļā rudens mēslojumi, kālija sulfātu un superfosfātu atsevišķi – sadaļā sausie mēslojumi.