Krūmmelleņu stādīšana: skābā kūdra, pH un šķirnes

Ja krūmmellene gadiem ilgi stāv zaļa un gandrīz bez ogām, cēlonis gandrīz vienmēr ir augsnē. Tai vajadzīga skāba augsne ar pH 4–5, bet parastas dārza augsnes pH ir 6–7. Tādu augsni nevar „piebarot“ ar mēslojumu – to izveido stādīšanas laikā: plata un sekla stādbedre ar skābu augstā purva kūdru, mizu mulča, divas trīs šķirnes līdzās un laistīšana ar lietusūdeni.

Kāpēc parastā augsnē nav ogu

Krūmmellene jeb augstā krūmmellene (Vaccinium corymbosum; mūsu katalogā sadaļā „Mellenes“) nāk no skābām kūdrainām augsnēm. Ja pH ir virs 5,5, saknes vairs labi neuzņem dzelzi un citus mikroelementus, pat ja augsnē to pietiek. Krūms neaiziet bojā, taču aug ar grūtībām un gandrīz neražo.

Otra īpatnība ir saknes. Tās ir smalkas, gandrīz bez sakņu matiņiem un atrodas augsnes virsējā 30–40 cm slānī. Tāpēc krūmmellenes necieš ne izžūšanu, ne pārmērīgu mitrumu.

Kā saprast, ka vaina ir augsnē

• Lapas ir gaišzaļas vai dzeltenīgas, bet dzīslas paliek zaļas – tipiska augsta pH izraisīta hloroze.
• Pieaugums ir īss, spēcīgi jauni dzinumi no krūma pamatnes gandrīz neveidojas, ogu ir tikai dažas, un tās ir sīkas.

Pārbaudīt ir vienkārši: paņemiet augsnes paraugu sakņu zonā no 10–20 cm dziļuma, sajauciet ar destilētu ūdeni aptuveni attiecībā 1:2, ļaujiet pusstundu nostāvēties un iemērciet indikatorpapīru. Ja pH ir virs 5,5, cēlonis ir augsnē.

Kad stādīt Igaunijā

Konteineraugus var stādīt visu sezonu, kamēr zeme nav sasalusi. Drošākais laiks ir pavasaris – aprīļa beigas un maijs: priekšā vesela vasara iesakņoties. Arī rudens stādīšana izdodas, ja paspējat līdz oktobra sākumam: saknēm vajadzīgas 3–4 nedēļas vēl siltā augsnē. Vēlu iestādītu sakņu kamolu atkušņu un sala mija izceļ no zemes – tādu stādījumu uzreiz mulčējiet ar 8–10 cm biezu slāni.

Augšanas vieta

Pilna saule un vieta, kur pavasarī nestāv ūdens. Nestādiet krūmmellenes pie betona pamatiem un celiņiem ar kaļķakmens šķembām – kaļķis paaugstina apkārtējās augsnes pH.

Stādbedre: plata, nevis dziļa

• Izmērs: 60–80 cm plata, smagā augsnē līdz 1 m, 30–40 cm dziļa. 80×80×40 cm bedrē ietilpst aptuveni 250 litru substrāta – maisus sarēķiniet iepriekš.
• Ar ko piepildīt: ar nekaļķotu skābu augstā purva kūdru (pH aptuveni 3,5–4,5) vai gatavu krūmmelleņu substrātu. Kūdrai var piejaukt rupjas smiltis vai skuju nobiras.
• Ko bedrē neliek: kompostu, kūtsmēslus, pelnus, kaļķi, dolomītmiltus, melnzemi un universālo augsni. Arī parastā koku un krūmu stādīšanas kūdra jau ir kaļķota un neder.

Ja zemes gabals ir mālains

Mālā ar kūdru piepildīta bedre pārvēršas par vannu: ūdens tajā satek no visa zemes gabala un stāv ap saknēm, un smilšu kārta bedres dibenā nelīdz. Drošāka ir paaugstināta dobe: noņemiet velēnu, uzberiet 20–30 cm augstu un aptuveni metru platu skābās kūdras valni un stādiet tajā.

Stādīšana soli pa solim

1. Ielieciet podu uz 15–20 minūtēm spainī ar ūdeni, līdz vairs nenāk gaisa burbuļi.
2. Izņemiet augu no poda un ar pirkstiem atbrīvojiet saknes kamola malās; ja tās cieši apvijušas kamolu, izdariet 3–4 seklus vertikālus iegriezumus. Citādi saknes tā arī paliks poda formā.
3. Stādiet tādā pašā dziļumā, kādā augs auga podā, vai 2–3 cm dziļāk.
4. Viegli piespiediet kūdru ap kamolu un aplejiet ar spaini ūdens.
5. Mulčējiet 5–10 cm biezā slānī ar priežu mizu, skujām vai skujkoku zāģu skaidām, atstājot ap stublājiem nelielu brīvu apli.

Divas trīs šķirnes ar atšķirīgu ienākšanās laiku

Lielākā daļa šķirņu ir daļēji pašapputes, taču citas šķirnes tuvumā ogu ir vairāk un tās ir lielākas – ražas pieaugums var sasniegt 20 %. Stādiet vismaz divas vienlaikus ziedošas šķirnes ik pēc 1–1,5 m, attālums starp rindām 2–2,5 m. Ja izvēlaties šķirnes ar atšķirīgu ienākšanās laiku, ražas vākšana ilgst no jūlija līdz septembrim:

• Agrās, no jūlija otrās puses: ‘Duke’ – viena no agrākajām; zied vēlu un tāpēc izvairās no pavasara salnām.
• Vidējās, no jūlija beigām līdz augustam: ‘Patriot’ – lielas ogas, iztur salu līdz −35 °C; ‘Bluecrop’ – laika pārbaudīta ražīga šķirne, līdz −30 °C; ‘Northland’ – pusaugsta, ap metru augsta, visziemcietīgākā, piemērota vēsākām un atklātām vietām.
• Vēlās, no augusta vidus: ‘Chandler’ – vienas no lielākajām ogām, ražas vākšana ilgst 4–6 nedēļas; vajadzīga pati siltākā vieta. Ļoti vēlās šķirnes, piemēram, ‘Elliott’, vēsā vasarā nepaspēj nogatavoties.

Laistīšana, mulča un mēslošana

• Laistīšana: augsnei pastāvīgi jābūt viegli mitrai. Sausumā krūmam vajag 25–50 mm ūdens nedēļā – aptuveni kvadrātmetru lielai platībai tie ir 2–5 spaiņi. Vislabākais ir lietusūdens: Igaunijā akas un krāna ūdens kaļķakmens un dolomīta dēļ bieži ir ciets un gadu gaitā paaugstina augsnes pH.
• Mulča: papildiniet to katru pavasari, lai slānis saglabātos 5–10 cm biezs. Miza un skujas uztur mitrumu un skābumu. Kaila kūdra virspusē izžūst garozā, caur kuru ūdens slikti iesūcas.
• Papildmēslošana: slāpekli dodiet tikai amonija formā – amonija sulfātu vai mēslojumu mellenēm un ēriku dzimtas augiem. Pirmo reizi pavasarī augšanas sākumā, otro reizi jūnija sākumā; pēc jūnija beigām slāpekli nedod. Amonija sulfāta orientējošā deva jaunam krūmam ir aptuveni 30 g sezonā, pieaugušam – līdz 100–110 g, sadalot divās reizēs.
• Ja pH ir paaugstinājies: palīdz sērs – aptuveni 30 g/m² smilšainā un 60 g/m² smilšmāla augsnē pazemina pH par pusvienību. Sērs iedarbojas vairākus mēnešus.

Pirmie gadi un ziema

Pirmajos 1–2 gados ziedus pavasarī ieteicams nolauzt: tad krūms spēkus veltīs saknēm un dzinumiem. Neliela raža būs trešajā gadā, pilna raža – no 4.–5. gada. Pieaudzis krūms sezonā dod 2–5 kg ogu.

Pieauguši ‘Duke’, ‘Patriot’, ‘Bluecrop’ un ‘Northland’ krūmi Igaunijā pārziemo bez seguma. Pirmajai ziemai mulčējiet sakņu zonu ar 8–10 cm biezu mizas vai skuju slāni.

Ko nedarīt

• Nestādiet kompostā, kūtsmēslos vai universālajā augsnē – tajos pH nenoslīdēs līdz vajadzīgajam līmenim.
• Nekaisiet zem krūma pelnus vai kaļķi un neierīkojiet blakus celiņus ar kaļķakmens šķembām.
• Nemēslojiet ar kalcija salpetri un mēslojumiem, kas satur kālija hlorīdu.
• Neirdiniet augsni zem krūma dziļi: saknes atrodas pašā virspusē.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kad būs pirmā raža?

Ziedi parādīsies jau nākamajā gadā, taču pirmajos 1–2 gados tos labāk noņemt. Neliela raža būs trešajā gadā, pilna raža – no 4.–5. gada pēc iestādīšanas.

Ko darīt ar krūmu, kas jau aug parastā augsnē?

Pavasarī vai agrā rudenī izrociet to, sagatavojiet platu stādbedri vai paaugstinātu dobi ar skābu kūdru un pārstādiet. Jauni krūmi ar seklām saknēm pārstādīšanu panes labi, un hloroze parasti izzūd vienas vai divu sezonu laikā.

Vai augsni ap krūmu var vienkārši paskābināt?

Sērs un paskābinātāji palīdz uzturēt pH, taču neaizstāj skābu substrātu. Parastas augsnes pH pazemināšana no 6,5–7 līdz 4,5–5 prasa daudzus mēnešus, bet mālainā un kaļķainā augsnē tas ir gandrīz neiespējami.

Vai krūmmellenēm vajadzīgs ziemas segums?

Ziemcietīgo šķirņu pieaugušus krūmus Igaunijā neapsedz. Jauniem krūmiem pirmajā ziemā pietiek ar 8–10 cm biezu mizas vai skuju mulču.

No mūsu kataloga

Visas krūmmelleņu šķirnes atradīsiet sadaļā Mellenes, mēslojumus – sadaļā ogulāju mēslojumi.