Rudens mēslojums dārzā: kad un ar ko mēslot septembrī un oktobrī
Kāpēc rudenī nedod slāpekli, ko dara fosfors un kālijs, līdz kuram laikam mēslošana vēl iedarbojas un cik gramu dot uz kvadrātmetru.
Rudens mēslošana šīs sezonas ražu nepalielina. Tā izšķir ko citu: vai augs pārziemos un cik daudz ziedpumpuru tas līdz pavasarim paspēs sagatavot. Igaunijā, kur ziemā atkušņi mijas ar atkārtotu salu, tas ir svarīgāk nekā vasaras mēslošana.
Kāpēc rudenī nedod slāpekli
Slāpeklis dzen dzinumus. Septembrī sāktais jaunais pieaugums nepaspēj pārkoksnēties un ieiet ziemā mīksts — tieši tas apsalst pirmais, un kopā ar to apsalst arī zars zem tā. Tāpēc vasaras universālais mēslojums, kura formulā pirmais skaitlis ir liels, rudenim neder: tas padara augu neaizsargātu tieši tad, kad vajadzīgs pretējais.
Rudens maisījumos slāpekļa vai nu nav vispār, vai tā ir ļoti maz — tik, lai augs paspētu to izmantot līdz salam. Apskatiet NPK formulu uz iepakojuma: pirmajam skaitlim jābūt mazam, trešajam — lielākajam. Piemēram, Plantena MAX 3-8-20 vai sastāvi kā 0-3,5-25.
Ko dara fosfors un kālijs
Fosfors darbojas zem zemes un pumpuros. Tas paātrina augļu un ogu nogatavošanos, palīdz ielikt nākamā gada ziedpumpurus un attīsta sakņu sistēmu — tieši saknes izšķir, kā augs pārziemos.
Kālijs darbojas šūnās. Tas stiprina šūnapvalkus un paaugstina šūnsulas koncentrāciju, tas ir, pazemina sasalšanas temperatūru — tā arī ir tā sauktā „antifrīza” loma. Ar kāliju pabarots augs labāk iztur gan salu, gan sausumu, gan sēņu slimības.
Līdz kuram laikam mēslošana vēl iedarbojas
Labākais laiks ir no augusta otrās puses līdz septembra beigām. Oktobrī, ja rudens ir silts, mēslot vēl ir jēga, bet jo tuvāk novembrim, jo mazāks labums: augs ieiet miera periodā un barības vielas no augsnes vairs neuzņem. Oktobra beigās iestrādātais mēslojums gandrīz noteikti paliks neizmantots līdz pavasarim vai tiks aizskalots ar kušanas ūdeņiem.
Praktisks likums: ja dienā vēl ir +10 °C un lapas turas kokā — nav par vēlu. Ja lapas jau nobirušas un augsne rītos sasalst garozā — ir par vēlu, atlieciet mēslošanu uz pavasari.
Cik daudz dot
Orientējošas devas granulētiem rudens maisījumiem. Precīzo devu vienmēr pārbaudiet uz iepakojuma — maisījumu koncentrācija atšķiras.
- Augļu koki — ap 80 g uz kvadrātmetru zem vainaga
- Jāņogas un ērkšķogas — 80–125 g uz krūmu
- Zemenes — ap 40 g uz augu
- Avenes un dekoratīvie krūmi — ap 40 g uz kvadrātmetru
- Zāliens — 50–70 g uz kvadrātmetru
Granulas izkaisa uz mitras augsnes un sekli iestrādā virskārtā, augsni irdinot, zālienā — izkaisa vienmērīgi un pēc tam aplaista. Kaisīt uz sausas zemes nav jēgas: barības vielas līdz saknēm nenonāk.
Koksnes pelni — jā, bet ne visur
Pelni satur kāliju, kalciju un mikroelementus, un kā rudens piedeva tie ir labi. Taču pelni stipri paaugstina pH, tāpēc tos nedrīkst dot augiem, kam vajadzīga skāba augsne: krūmmellenēm, rododendriem, viršiem, hortenzijām, skujkokiem. Zem ābelēm un plūmēm, jāņogām, ērkšķogām un dobēs — drīkst, no vienas līdz pusotrai glāzei uz krūmu.
Ko rudenī labāk nedarīt
- Nedodiet svaigus kūtsmēslus — tas ir tas pats slāpeklis, tikai lēnāks
- Neapvienojiet rudens mēslošanu ar stipru apgriešanu: abas pamodina augu
- Nekaisiet „katram gadījumam” vairāk par normu — kālija pārpalikums traucē magnija uzņemšanu
Ko izvēlēties no mūsu kataloga
Visa sadaļa: mēslojumi un augsnes uzlabotāji.
