Kailsakņu koki rudenī un stumbru aizsardzība pret zaķiem

Rudens ir labākais laiks koku un krūmu stādīšanai, īpaši kailsakņu: lapas ir nobirušas, augs gandrīz neiztvaiko ūdeni, augsne vēl ir silta, un viss spēks aiziet saknēs. Pavasarī stāds pamostas jau iesakņojies. Taču rudens stādīšanai ir arī otra puse – ziema: kad sniegs apklāj zāli, pie jauno koku mizas ierodas zaķi, stirnas un peles.

Kāpēc rudens ir labāks par pavasari

Pavasarī stādam viss jādara uzreiz: jāplaukst lapām, jāiztvaiko ūdens un vienlaikus jāaudzē saknes. Sausā maijā saknes netiek līdzi lapām, un koks ilgi mīņājas uz vietas. Rudenī lapu nav, iztvaikošanas gandrīz nav, un saknes aug, kamēr augsne nav atdzisusi. Pavasarī šāds koks sāk augt agrāk un vieglāk pārcieš pirmo sausumu.

Galvenais – nenokavēt: aukstā augsnē saknes aug lēni. Stādiet uzreiz pēc lapu nobiršanas, lai līdz zemes sasalšanai paliktu vairākas nedēļas; Igaunijā tas parasti ir oktobris. Kauleņkokus (ķiršus un plūmes) aukstās un mitrās vietās drošāk stādīt pavasarī.

Kailsakņu stāds

To izrok kokaudzētavā pēc lapu nobiršanas un pārdod bez poda un zemes kamola. Tas ir lētāks par konteinerstādu, un saknes ir redzamas pilnībā. Mīnuss ir tikai viens: kailas saknes ātri izžūst, un izkaltusi sakne ir galvenais iemesls, kāpēc stāds neieaug.

• Pērkot – daudz smalku sīksakņu, bez plīsumiem, griezuma vieta gaiša un mitra. Sausas, trauslas vai melnējušas saknes ir slikta zīme.
• Ceļā – saknes mitrā maisā, ne vējā un ne saulē.
• Pirms stādīšanas – iemērciet saknes spainī ar ūdeni uz laiku no pusstundas līdz pāris stundām.
• Ja uzreiz iestādīt nevar – uz laiku ierociet stādu slīpi ēnainā vietā un apberiet saknes ar mitru zemi.

Stādīšana soli pa solim

1. Stādbedre – divas līdz trīs reizes platāka par sakņu sistēmu, bet ne dziļāka. Dziļas bedres dibenā irdenā zeme nosēžas, un stāds nogrimst kopā ar to.
2. Atbalsta miets – iedzeniet to pirms stādīšanas, vēja pusē, lai nesabojātu saknes. Atbalsts vajadzīgs stādam, kas augstāks par metru.
3. Saknes – nolūzušās saknes apgrieziet līdz veseliem audiem. Novietojiet stādu uz bedres dibenā sabērta zemes pauguriņa un izklājiet saknes uz sāniem un uz leju.
4. Dziļums – sakņu kakls (vieta, kur sākas saknes) paliek augsnes līmenī vai pāris centimetrus augstāk. Ābelēm un bumbierēm uz vājaugošiem potcelmiem potējuma vieta paliek 5–10 cm virs zemes, sīkāk – rakstā par kolonveida ābelēm. Pārlieciet pāri bedrei lāpstas kātu – pēc tā redzams nākamais augsnes līmenis.
5. Aizbēršana – ar auglīgu zemi un kompostu, stādu laiku pa laikam viegli sakratot un zemi uzmanīgi ar kāju noblietējot. Slāpekli un svaigus kūtsmēslus rudenī nevajag; fosfora-kālija mēslojumu samaisiet ar zemi tā, lai granulas nesaskartos ar saknēm. Sīkāk – rakstā par rudens mēslojumu bez slāpekļa.
6. Laistīšana – uzreiz 10–20 l, pat ja zeme ir slapja no lietus: ūdens likvidē gaisa tukšumus ap saknēm.
7. Piesiešana – ar mīkstu lenti, brīvā astotniekā, lai neberzētu mizu. Atbalstu noņem pēc 2–3 gadiem.
8. Mulča – 5–7 cm komposta vai mizu mulčas, atstājot ap stumbru apmēram 10 cm platu brīvu loku: pie mizas piespiestā mulčā ziemo peles.

Kas ziemā grauž mizu

Kamēr pietiek zāles, zaķi un stirnas mizu lielākoties neaiztiek. Kad sniegs apklāj barību, tie pāriet uz jaunajiem kokiem: augļu un dekoratīvajiem kokiem, bet no skujkokiem – uz īvēm, jaunām lapeglēm un duglāzijām, kā arī retākām kadiķu šķirnēm.

Bojājumu augstums pieaug līdz ar sniegu: no augstas un cietas sniega garozas zaķis aizsniedz arī apakšējos zarus, tāpēc aizsardzību uzstādiet ar rezervi. Pēc pēdām var redzēt, kas ir ciemojies:

• Zaķis grauž mizu laukumiem, vietām atstājot mizu, gaišo lūksni vai zem tās esošo zaļo slāni. Šāds koks visbiežāk izdzīvo.
• Peles un strupastes darbojas pie pašas zemes un zemāk, zem sniega un mulčā, un bieži nograuž mizu visapkārt kā gredzenu. Noslēgts gredzens koku nogalina: zem mizas barības vielas plūst no lapām uz saknēm. Pavasarī šāds koks vēl var saplaukt, taču pēc tam nokalst.
• Stirna apēd dzinumus un pumpurus un var arī grauzt mizu.

Kas aizsargā

Stumbra aizsargtīkls

Visdrošākā aizsardzība ir 1–1,5 m augsts cilindrs no metāla tīkla, kas uzstādīts ar atstarpi no mizas. Apakšējo malu ieraciet zemē 10–15 cm dziļi, lai strupastes nevarētu palīst apakšā; pret pelēm tīkla acij jābūt apmēram 6 mm. Tīklu uzstāda pirms pirmā sniega. Stumbra aizsargtīklu mums pašlaik nav noliktavā, gaidām piegādi.

Atbaidītājs Plantskydd

Zviedru līdzeklis uz kaltētu asiņu bāzes: zaķi un stirnas sajūt smaku un mizu pat nenogaršo. Apstrādā stumbru no pašas apakšas un apakšējos zarus – tā aizsargāts ir arī tas, kas atrodas virs tīkla. Trīs noteikumi:

• Stumbrs ir sauss – uz slapjas mizas līdzeklis nepielīp.
• Temperatūra virs nulles – salā neapstrādā.
• Diennakts bez lietus – tik ilgs laiks līdzeklim vajadzīgs, lai nožūtu.

Visērtāk kokus apstrādāt oktobrī–novembrī sausā, siltā dienā. Vēl viens padoms: vēlā rudenī atgrābiet mulču no stumbra un nopļaujiet zāli ap koku apmēram 60 cm rādiusā – strupastes nemīl atklātas vietas.

Balsināšana – pret sauli, nevis pret zaķiem

Februārī–martā saule dienā sasilda tumšo mizu dienvidu un dienvidrietumu pusē, zem tās esošie audi pamostas, un nakts sals tos nogalina. Tā rodas saules apdegumi un sala plaisas. Baltais slānis atstaro saules starus; īpaši tas vajadzīgs jauniem kokiem ar plānu mizu. Balsina vēlā rudenī, bet februārī balsinājumu atjauno. Taču balsinājums nav ne barjera, ne atbaidītājs: no zaķiem aizsargā tīkls un Plantskydd, no saules – balsinājums, un dārzā vajag abus.

Ko nedarīt

• Nerociet bedri dziļāku par saknēm un neieraciet zemē sakņu kaklu un potējuma vietu
• Neatstājiet kailas saknes vējā un saulē pat uz pusstundu
• Nebēriet mēslojumu tieši uz saknēm un nedodiet rudenī slāpekli
• Nekraujiet mulču pie stumbra
• Neklājiet Plantskydd uz slapjas mizas un salā

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai kailsakņu stādus drīkst stādīt oktobra beigās?

Drīkst, kamēr zeme nav sasalusi un lāpsta viegli iet augsnē. Jo vēlāk stāda, jo mazāk saknes paspēj izaugt līdz ziemai, tāpēc vēlos stādījumus noteikti aplaistiet un nomulčējiet.

Vai balsināšana pasargā no zaķiem?

Nē. Balsinājums pasargā mizu no saules apdegumiem un sala plaisām ziemas beigās. Pret zaķiem un stirnām vajadzīgs stumbra aizsargtīkls un smakas atbaidītājs, piemēram, Plantskydd.

Zaķis nograuzis mizu – vai koks aizies bojā?

Ja miza nograuzta laukumiem, koks parasti tiek galā pats. Ja visapkārt kā gredzens, barības vielas vairs nenonāk līdz saknēm; šādu koku var glābt tikai ar tilta potēšanu pavasarī, un tas ir pieredzējuša dārznieka darbs.

Cik ilgi darbojas Plantskydd?

Pēc ražotāja datiem – līdz 6 mēnešiem uz augiem miera periodā. Pēc ilgiem atkušņiem un stipriem lietiem apskatiet kokus un vajadzības gadījumā atkārtojiet apstrādi sausā dienā, kad temperatūra ir virs nulles.

No mūsu kataloga

Atbaidītājus atradīsiet sadaļā līdzekļi pret dzīvniekiem. Stādus – sadaļā augļu koki un ogulāji.